Pētnieku un ražotāju, kā arī vienkārši kafijas pazinēju un cienītāju lielā interese rada problēmas: vai kafija ir veselīga vai kaitīga, kādās devās, kādas ir patēriņa robežas? Vēl pavisam nesen vairums kafijas iedarbības elementu tika piedēvēts kofeīnam. Tomēr jaunākie pētījumi ir atklājuši, ka vēl vesela virkne kafijas sastāvdaļu rada zināmu iedarbību uz cilvēka organismu. Piemēram, vielas, kas veidojas pirolīzē (kafiju grauzdējot).
No visiem kafijas veidiem visvairāk kofeīna (viena tasīte kafijas satur 80-120 miligramus kofeīna) satur šķīstošā kafija, neatkarīgi no tā, no kādas šķirnes tā izgatavota.
Ir vispārzināma kofeīna aktivizējošā iedarbība uz galvas smadzeņu garozu. Kofeīns stimulē fizisko aktivitāti, paaugstina darba spējas, saīsina reakcijas laiku. Kofeīna uzsūkšanās organismā ir atkarīga no kafijas pagatavošanas veida. Ja dzer kafiju ar cukuru jeb nefiltrētu kafiju, uzsūkšanās ātrums stipri samazinās.
Kofeīns arī palielina taukskābju daudzumu asinīs, tāpēc no nefiltrētas kafijas vajadzētu izvairīties - tieši tās nosēdumos pārsvarā ir lipīdi (tauki, kuri nogulsnējas asinīs). Taču reizēm ari filtrēta kafija atstāj uz krūzes sieniņām taukainu kārtiņu.
Speciālisti uzskata, ka divas pudeles tonizējošā Coca Cola dzēriena savas iedarbības ziņā ietekmē cilvēka organismu tāpat kā viena standarta tase kafijas. Ne visi zina, ka vienādā masā tēja satur gandrīz divas reizes vairāk kofeīna nekā kafija. Taču tējas tasē mēs atklājam divas reizes mazāk kofeīna nekā tieši tādā pašā kafijas tasē. Patiesībā te nav nekādu pretrunu. Tējas tases pagatavošanai ņem pavisam nelielu daudzumu tējas lapu salīdzinājumā ar lietojamās kafijas masu.
Vienas kafijas tases pagatavošanai mēs izmantojam 10 – 12 gramus kafijas, toties tāda paša daudzuma tējas pagatavošanai pietiek ar pāris gramiem tējas lapiņu. Tāpēc arī iznāk, ka kafijas tasē ir apmēram 0,2 g kofeīna, bet stiprā tējā tikai 0,1 g. Otrs alkaloīds kafijā ir trigonellīns; tam nepiemīt tonizējoša iedarbība, tomēr tam ir svarīga loma grauzdētas kafijas specifiskās garšas un aromāta veidošanā.
Lielos daudzumos kafiju dzert ir kaitīgi, jo:
- Kafija paaugstina asinsspiedienu;
- Kafiju nevajadzētu dzert gastrīta un kuņģa čūlas slimniekiem;
- Kafija kaitīgi ietekmē nieres, tāpēc to nav ieteicams dzert cilvēkiem ar noslieci uz nieru slimībām;
- Kofeīns uzbudina, tāpēc kafiju nevajadzētu dzert pirms gulētiešanas. Nevarēsiet aizmigt!
- Kafiju neiesaka dzert tukšā dūšā, jo tā 10 minūšu laikā uzsūcas asinīs;
- Kafija pastiprina urīna izdalīšanos, tāpēc to īpaši uzmanīgi jāder cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīna nesaturēšanu;
- Bieža kafijas dzeršana zobu emalju padara dzeltenīgu;
- Arī sejas krāsu kafija ietekmē nelabvēlīgi.
Kafijai ir arī labas īpašības:
Tā satur P vitamīnu, kas nostiprina asinsvadu sieniņas. Dienvidkorejas zinātnieki ir noskaidrojuši, ka kafijai ir antihistamīna iedarbība. Tā mazina nepatīkamas alerģiskas reakcijas, piemēram, pēc bites dzēliena.
Amerikāņi uzskata, ka
kafija ir labs antidepresants, tādēļ to iesaka regulāri dzert cilvēkiem ar suicidālām (pašnāvnieciskām) tieksmēm. Vairāki zinātnieki domā, ka
kafija kavē vēža šūnu augšanu.
